Atvērās mūsu kop telpas durvis un kadru daļas vadītājs – neliela auguma vīrietis, 33 gadus vecs pašpārliecināts mērglis saburzītā grafīta pelēkā žaketē, kas maksā vairāk nekā mans auto, skaļi mūs visus sveica, “Veiksmi darbā kolēģi, kā mums labi klājās?”, viņš vienmēr runājot uzsvēra “Mēs, mums, kopā”,  te nav nekāds mēs, mēs strādājam, bet tas ko dara viņš mums nav zināms, tik vien, ka virina durvis un sveicina mūs. ikviens šajā ofisā zina, ka viņš krāpj savu sievu ar Lanu no ceturtā stāva, viņi kniebjas kopētavā un dažkārt vakaros, kad visi ir prom bakstās pa visu ofisu, bet nez kādēļ visi klusē, iespējams, ka interesantāk ir baumot pat jauniem mīlnieku piedzīvojumiem, nevis iegāzt to mērgli un nekad par viņu vairs nedzirdēt. Bet nu atpakaļ pie tēmas. Saburzītajai žaketei sekoja cita, tikpat necila paskata tēls, ar gariem, rudiem astē saņemtiem matiem, nodurtu skatienu un pilnu klēpi papīru. Neticamais skats mūs visus nošokēja, skats bija tāds kā no filmas, kurā pelēkā pele kļūst par princesi, lai gan līdz princesei te bija vairāk nekā tālu. Natālija, tā sauca jauno meiteni, bija aptuveni divdesmit gadus veca, studente, kas bija pie  mums ieradusies praksē. Lai gan viņa bija pelēka un nobijusies es nevarēju nepamanīt, ka viņai kājās zem svārkiem bija zeķes, mūsu nodaļā neesmu mainijies nevienu sievieti zeķēs, šeit modē ir zeķubikses un jo augstāk uzvilktas jo labāk. Caur viņas klasiskajiem melnajiem svārkiem cauri spiedās zeķtura sprādzītes un lencītes. Es tiešām nespēju savā galvā salikt to kopā, bet mums katram ir savi mīnusi un untumi, pat Rolands no pārdošanas daļas vairs neslēpj, ka valkā stringus, viņa sievai tas patīkot, mēs gan smejamies, ka drīzāk viņa vīram. Kā jau ierasts piektdienās Haris vienmēr uz darbu ņēma līdzi blašķīti, aizbildinoties ka pa šīm četrām darba dienām ir to pelnījis. Uzturēt draudzīgas attiecības kolektīvā ir izdevīgi, visi tiek pie sava malka viskija un piektdienas tiešām šķiet gaišākas. Haris, kā jau blašķes turētājs, paspēja piedzerties vēl pirms darba dienas vidus un uz lapeles ko uzskribelējis slepus iemeta Natālijai, lai arī kā viņš censtos, smieklus savaldīt neizdevās un viņš ņirgdams nokāpa no mana galda, uz kura bija sēdējis jau labu laiciņu, un aizvilkās uz savu darba galdu. Natālija nopētīja viņu un paņēma lapiņu, atlocīja to, izlasīja, bez emocijām salocīja to un ielika savā somā. Vairāk nekā interesanta tai vakarā nebija. Darba dienai beidzoties atvadījāmies viens no otra un norunājām pus deviņos tikties bārā. Arī tur vakars izvērtās diez ko jautrs, Haris bija tā piedzēries, ka žonglējot ar biljarda bumbām apgāza savu glāzi un visu atlikušo vakaru centās pierunāt bārmeni lai dod viņam vietā citu, jo bārs, redz, neesot drošs. Anna ar savu pievilcīgo māsu pēc divām glāzēm šampanieša devās mājup, bet es ar Hari un Mareku paliku krogā. Nolēmu ka ir jau vēls un izvilku no kabatas telefonu lai paskatītos cik tad īsti ir pulkstenis un pamanīju, ka man atnākusi īsziņa. Intereses mākts atvēru to un apjuku; “Divpadsmitos pie manis. Natālija…”, adrese bija  pierakstīta visai neskaidri, neprecīzi tādēļ nodomāju, ka kāds no kolēģiem mani čakarē, pasmaidīju un sēdēju tālāk. Galīgi aizmirsu paskatīties cik tad ir pulkstenis. Bija nedaudz pāri vienpadsmitiem un es nolēmu vēl nedaudz pasēdēt. pēc brīža uz bāra letes sāka vibrēt mans telefons: “Vēl viena īsziņa?”, biju pārsteigts, jo  īsziņas saņemu reti, vienīgi mamma sūta man laba vēlējumus un padomus dzīvē, bet tas notiek pa dienu. Atvēru ziņu; “Tev ir vēl tieši trīsdesmit minūtes. Natālija”,  vairs man tas nelikās smieklīgi un es nolēmu uz šo numuru uzzvanīt. Bija arī pienācis laiks doties mājup, kā arī dzērieni lika par sevi manīt. Es paņēmu jaku, atvadījos no kolēģiem un devos laukā, izvilku telefonu un lēni soļojot pa slapjo bruģi,  sameklēju noslēpumaino numuru. Viens pēc otra apklusa signāli manā telefonā, bet atbildes nebija, vēlreiz pārliecinājies, ka tieku čakarēts devos tālāk, bet nepaspējis ielikt telefonu kabatā tās sāka zvanīt, tas bija tas pats numurs. Es pacēlu klausuli un ar nievājošu izteiksmi un smīnu atbildēju:

- “Nu, kas i?”, otrā pusē bija klusums,
“Eu!”, es vēlreiz iesaucos, gaidot kādu atbildi

- “Tu vienmēr tā atbildi, kad  tevi aicina meitene pie sevis? Zini, tā nav pieklājīgi. Cik tālu jau esi?”

-Es izbrīnīts centos saņemties un saprast kas notiek “Natālija? Tās esi Tu?”

-”Nē, polārā lapsa, nu skaidrs, ka tā esmu es”, viņa neapmierināti atcirta, “Es tev jautāju cik tālu tu esi?”

-”Es tikko izgāju no kroga, es dodos mājup, īsti gan nesapratu tavas īsziņas…”, es stostīdamies atbildēju

-”Netēlo muļķi,  ņem taksi un lai tu būtu šeit cik ātri vien iespējams.”, Garš Pīīīīīīīī…  sekoja viņas teiktajam.

“Nometa klausuli?”, es pie sevis nodomāju un devos tālāk, tad spēji apstājos un atkal centos saprast kas notiek. Meitene, kas tikai šodien pie mums pārnāca strādāt, mani aicina pie sevis? Vai tiešām viss ir tik vienkārši? Viņa neizskatījās tāda, viņa bija parasta ofisa pele, es pat teiktu žurka, nekā iekārojama vai seksīga, ja vien… ja vien neskaita to, ka viņai kājās bija zeķturi. Es sāku apsvērt iesējamos variantus, pieļāvu, ka viņa ir prostitūta, kas cenšas šādā veidā mani piedabūt par savu klientu. Nē, tā nevar būt un vispār, ko viņa grib no manis? Varbūt viņa grib sadraudzēties un savādāk nemāk? Es tā prātoju līdz nolēmu, ka esmu gana iereibis, lai apciemotu nepazīstamu, jāatzīst gan, ne pārāk pievilcīgu, meiteni. Es noķēru taksi, un parādīju viņam neskaidro adresi, viņš ilgi nedomādams sāka braukt un ik pa laikam ar savādu smīnu sejā pētīja mani, skaidrs bija viens, viss liecināja, ka braucu pie prostitūtas, jo savādāk piektdienas vakaros parasti uz svešām adresēm taču nebrauc, vai ne? Es satraucos un piepeši izspļāvu:

-“Jāapciemo māsa” un truli smaidot sapratu cik liels es esmu idiots.

Neviens neapciemo māsu, piedzēries, pusnaktī un nezinot adresi. Atlikušo ceļu es klusēju. Nonācis man vēlamajā adresē, un taksometra siltumā vēl pamatīgāk ieskurbis  es, ilgi nedomādams, spiedu pogas savā telefona aparātā.

-“Nu ko, esmu klāt, kas tālāk?” Es atspiedies pret ēkas sienu vaicāju.

-“Nāc augšā muļķi, durvis ir vaļā, trešajā stāvā, astotais dzīvoklis.” Viņas balsī bija manāmi smiekli, nenoliedzami es izskatījos un izklausījos smieklīgs, biju krietni apreibis.

Ienākot Natālijas dzīvoklī neko neparastu neredzēju, pat Natālija vairs nelikās tik pelēka, viņa bija tērpusies baltās treniņbiksēs un parastā maiciņā ar pelēku kaķi. “Viscaur pelēks, neviena koša toņa”, es pie sevis nodomāju un novilcis apavus un virsjaku tiku pavadīts un vienīgo šī dzīvokļa istabu, kas sevī apvienoja gan virtuvi, gan dzīvojamo istabu, gan guļamistabu, gan viesu istabu, gan halli, gan… nu Jūs sapratāt. Tas bija vienistabas, studiju tipa dzīvoklis. Manuprāt pilnīgi piemērots tādai meitenei kā Natālija. Mani apsēdināja dīvāna, kurš, pieļauju, kalpoja arī kā gulta un piedāvāja cienāties ar riekstiņiem, kas sabērti lielā metāla bļodā šajā konkrētajā situācijā mani ieinteresēt nevarēja.

-„Kā tu jūties” Natālija pieklusinātā balsī man vaicāja

-„Ar vien labāk un labāk” Es atkal neapdomīgi izspļāvu

-„Jā var redzēt, ka jūties labi” viņa atteica un pasmejoties turpināja darīt iesākto.

Es nevarēju saprast, tieši ko viņa darba, bet izskatījās, ka rokās viņai ir kas maziņš un viņa pie virtuves tvaiku nosūcēja pustumsā centās kaut ko izdarīt. Tā arī es nesapratu, kas bija tas ko viņa darīja, līdz brīdim, kad Natālija apsēdās man blakus. Viņai rokās bija cigarete, „viņa tina cigareti, tagad man skaidrs”, es pie sevis nodomāju.

-„Vai Tu man piebiedrosies” Natālija kvēlošām acīm, uz mani skatīdamās, man vaicāja. Viņas roka bija izstiepta man pretī, lai es labāk varētu aplūkot to, kas bija viņas rokās. Es sapratu, viņa piedāvāja man uzpīpēt zālīti. Nenoliegšu, ka laiku pa laikam sanāk paniekoties ar marihuānu tādēļ neatteicu un Natālija aizkūpināja kāsi. Es nevaru paskaidrot kā tieksmē tas notika, bet Natālija pīpēja tik seksīgi, ka man viņa sāka šķist pievilcīga. Istabu apgaismoja tikai pāris sveces, kas uz šķīvja blakus gandrīz tukšai baltvīna pudelei ik pa laikam sprakšķēja un televizors, kurš kā mēms vērotājs bez skaņas centās mūs nohipnotizēt ar savu zilo blāzmu. Man nav ne jausmas, ko tu rādīji un man bija pilnīgi vienalga. Natālija iekārtojusies uz dīvāna un apķērusi ceļgalus viegli vilka kāsi, tā gals iemirdzējās, un ogle dedzinot tabaku un Natālijas siekalām saslapināto papīru klusi čurkstēja. Natālija pavēra lūpas ļaujot dūmiem sajaukties ar gaisu un tad spēji ievilka to atpakaļ, aizvēra acis un lūpu kaktiņus savelkot vieglā smaidā padeva man kāsi. Tai brīdi man tas likās nedaudz smieklīgi, bet tad es pieliku pie lūpām smēķi, izpūtu caur degunu atlikušo gaisu un lēni vilku. Persiku tabakas aromāts jaucās ar zālītes specifisko smaržu un garšu un es sajutu, kā manu ķermeni pārņem vieglas tirpas. Tas bija fantastiski. Es dienas sākumā pat neaizdomājos, ka sēdēšu svešas meitenes dzīvoklī, pīpēšu zāli un mums izveidosies dialogs par tēmām, kuras pie skaidra saprāta neviens neaprunā. Tā mēs smēķējām un runājām, par politiku, kosmosu, zemūdens pasauli un pēcnāves dzīvi. Viss likās tik jauki un pareizi, tik harmoniski un pašsaprotami, līdz brīdim, kad Natālija mani pārtrauca.

-„Apklusti” viņa rotaļīgi teica, „Es gribu, lai mēs izģērbjamies. Es gribu lai izģērbjamies un glāstam viens otru, liekam justies labi, bet es tevi brīdinu, SEX MUMS NEBŪS”

-„Es, emm… labi, ok”, es stostījos kā mazs bērns, kas pieķerts zogot cepumus. Es nesapratu, kam tā piebilde, un ja reiz es esmu te, mēs esam kailu un apreibuši un tad vēl būsim uzbudināti, kā mums var nebūt sexa, bet tai brīdī nebija laika prātot.

Natālija piecēlās kājās un ar smaidu uz lūpām nodūra galvu, tad atgāza galvu, ļaujot viņas rudajiem, nu jau izlaistajiem, matiem atkrist uz aizmuguri, un, iekodusi apakšlūpā, novilka savu krekliņu. Zem miermīlīgā krekliņa slēpās agresīvs, melns, mežģīnēm rotāts krūšturis, kas saturēja Natālijas krūtis un padarīja tās vizuāli lielākas. Kamēr meklēju pogas savam kreklam un ar otru roku centos drudžaini novilkt zeķes manā priekšā jau stāvēja puskailās Natālijas tēls, viņai kājās bija tās pašas zeķes, vismaz man tā likās, ka tās ir tās pašas, kuras šorīt redzēju ofisā.

-„Nu, razbainiek! Apgulies!” Natālija noteica un iekārtojās virs manis jāteniski.

Es biju palicis vien apakšbiksēs, kurās satraucies vairāk par mani, piebriedis, gulēja man loceklis. Natālija smaržoja tik patīkami, ka es ievilku dziļu elpu un uz brīdi pat aizturēju to, man likās, ka viņas āda, kas bija maiga kā tauriņa spārns izstaroja vaniļas un ābolu aromātu. Es uzliku rokas uz viņas stilbiem, kamēr Natālija ar pirkstu galiem maigi glāstīja manas krūtis, lēni slīdot uz leju, apriņķot nabu un atpakaļ. Tad pielieca galvu, ļaujot matu galiem skart manu seju un skatījās man acīs. Natālija pasmaidīja, plaukstās saņēma manu seju un teica: „Tu izskaties tik mīļš”, un knapi pieskaroties manām lūpām iedeva vārgu bučiņu. Man tas likās tik seksīgi, ka mans neprātīgi piebriedušais loceklis sasprindzinājās saspiests zem Natālijas kājstarpes tā, ka viņa to sajuta.

-„Kas tad nu? Es taču tev teicu, Tu mani šodien nedrāzīsi palaidni”, to sakot viņa saspieda manus krūšu galus, ka es iestenējos, bet Natālija to atlaida tik uz brīdi un tad turpināja

-„Dzirdēju, ka es esot pelēkā ofisa pele, ja?”, viņa vaicāja turpinot mocīt manus krūšu galus, „Nesaki, ka tev tas nepatīk, es redzēju kā tu šodien mani nopētīji. Es nevaru izlemt, ko tu varētu gribēt vairāk; lai atlaižu tavus nabaga galiņus, vai arī tu būtu gatavs paciest visu lai iebāztu savu daiktu manā kājstarpē?”

Jāatzīst, ka mani nedaudz biedēja Natālijas uzstājīgums un temps kādā norisinājās lietas, bet tai pat laikā tas bija pārāk uzbudinoši, lai bēgtu. Es nespēju izdvest ne vārda, tikai klusēju un gaidīju, kas sekos. Natālija piecēla savu pēcpusi un izslējās, manā acu priekšā bija tikai viņas caurspīdīgās biksītes, caur kurām izspiedās divi pauguriņi. Viņas kājstarpe pilnīgi noteikti bija slapja, es to varēju sajust. Tas ir aromāts, kas uzbudinājuma laikā liek palikt trakam kā runcim pavasarī, tas darbojas kā narkotikas. Un tai brīdī viss likās īpašs, viss likās lielāks, skaistāks, košāks un iekārojamāks.

-„Gaidi mani te un nekusties ne no vietas, nē, labāk apgriezies uz vēdera!” Natālija piecēlās un aizgāja līdz skapim. Es paklausīju, apgūlos uz vēdera. Mani krūšu gali surkstēja, bet loceklis lūdzās, lai to iebāž kādam mutē, kur tas varētu atbrīvot spiedienu un izšļākt spermas mēneša kvotu. Varēja dzirdēt, ka Natālija rosās pa mantām un kaut ko meklē.

-„Nelūri, muļķi!”, viņa man uzbļāva un es satrūcies pavērsu skatienu pret sienu. Es nesapratu vairs kas notiek, es tikai gaidīju.

-„ŠE!”, Natālija nometa manā priekšā papīra gabalu. „Lasi!”, viņa atkal pavēlēja un pirms es paguvu paņemt lapiņu, skaļam pletnes cirtienam sekoja asas sāpes.

-„Au! Ko tu dari?” Es jautāju izbijies un pagriezis galvu pamanīju, ka Natālijas roka ir jau atkal atvēzēta un gatavojas nākošajam cirtienam.

Un atkal manu ķermeni pāršalca derdzīgas sāpes.

-„Es teicu lasi! Vai arī tev vajag paskaidrot kaut kā savādāk?” Natālija virpināja rokās rīksti, kuras nospiedumi uz manas muguras un pēcpuses vēl aiz vien sāpēja un norādīja uz lapiņu. Es to atlocīju un lasīju, kas uz tās bija rakstīts; „Tu būsi mana kuce!”. Es sākumā nesapratu, bet tad man pieleca, tā bija lapiņa, ko Haris meta Natālijai, kad bijām ofisā.

-„Tas ir pārpratums, es …” Kārtējais cirtiens mani pārtrauca, es gribēju tomēr paskaidrot, bet godīgi sakot man bija bail. Natālija ar roku pārbrauca manu muguru, iepliķēja manu dibenu, tad iegrābās tajā un lika man novilkt apakšbikses. Es paklausīju un ne vārda nebilzdams noģērbos kails. Natālija izslēdza televizoru un nostājās istabas vidū, rokā vēl aiz vien turēdama pletni. Man bija bail, tik tiešām bail, mana sirds sitās, kā negudra, es domāju, kas tas varbūt ir tikai sapnis, bet tai pat laikā sāpes, ko atstāja pletnes cirtieni un adrenalīns, kas riņķoja manī lika justies patīkami, mani tas savā ziņā pievilka.

-„Rāpo šurpu un nepacel acis, Tu neesi pelnīji uz mani skatīties. Tu uz mani skatīsies, kad es to gribēšu, tu saprati ?” Viņa skaļā un stingrā balsī man vaicāja, bet man bija bail atbildēt. „Es nedzirdu atbildi! Vai tu mani saprati?”

-„Jā, es Jūs sapratu”, es vārīgā balsī atbildēju, tikai pēc tam piefiksējot, ka izbīlī Natāliju atkal uzrunāju uz Jūs, lai gan pļāpājot uzvedāmies kā seni draugi.

-„Tu esi prātīgs puisis Arnold”, Natālija paslavēja mani un es to uztvēru ar gandarījumu. Es tupēju istabas vidū kails, nodurtu galvu un surkstošu muguru, gaidīju pavēli no meitenes ko knapi pazīstu, tas bija tik uzbudinoši, ka man loceklis ne brīdi nenolaidās. Es centos iztēloties cik labi būtu šobrīd turēt Natālijas gurnus un iegūt viņu no mugurpuses raugoties viņas dupsī. Mana kundze atkal pienāca pie manis, man šķiet, ka tā tupot un fantazējot pagāja aptuveni desmit minūtes, mani ceļi bija nospiesti un spranda sāka sāpēt, bet man nebija ļauts kustēties un es biju paklausīgs kā jērs. Natālija nometa zemē zīda kleitu, vai naktskreklu, man bija grūti atšķirt un lika man to uzvilkt, es īsti nesapratu, kas notiek, bet es bez iebildumiem piekritu.

-„Par labu uzvedību Arnolds saņems atalgojumu. Ja Arnolds nolaizīs manas kājas es viņam iedošu savas biksītes.” Viņa runāja ar mani kā ar suni, bet man divreiz nebija jāsaka, es metos klāt viņas kājās, sāku drudžaini laizīt viņas potīti un pēdas augšdaļu, ar rokām satvēru viņas stilbu un ar mēli slīdēju augstāk, man bija tikai viens mērķis, es biju pārgribējies, bet atkal saņēmu cirtienu: „Es teicu kājas muļķi!”, to teikdama, Natālija mani atgrūda un es paliku sēdus istabas vidū. Es viss trīcēju no tā, kas manī virmoja un darījās, es jutos kā narkomāns, kam deguna priekšā vicina dienišķo devu. Es vēroju kā Natālija noslidina savas melnās biksītes līdz ceļiem, tad paceļ vienu kāju, tad otru līdz bikšeles kārdinoši karājās uz viņas pirksta. „Vai tu zini ko suņi dara, kad viņi ko vēlās? Viņi prasa. Prasi man Arnij!” Es apstulbu jau kuru reizi, bet tomēr nespēju pretoties.

-„Vau, vau”, Es centos atdarināt suni, bet Natālija lika atkārtot skaļāk. „VAU, VAU, VAU”, man bija kauns par sevi, bet es tik ļoti vēlējos viņas biksītes, ka biju gatavs uz visu. Un tad Natālija nometa tās manā priekšā, es kā dzīvnieks pierāpoju pie tām un paņēmis rokās beidzot sajutu cik viņa ir slapja, biksīšu priekšējā daļa burtiski mirka Natālijas vagīnas sulā. Es pieliku biksītes pie sejas un dziļi ieelpoju, šī smarža man likās debešķīga. Kamēr es sajūsminājos par Natālijas kājstarpes aromātu viņa bija atkal aizsmēķējusi.

-„Zini ko? Es gribu, lai tu viņas uzvelc. Jā, uzvel manas biksītes, man tas patiks” viņa ņirgājoties mani mudināja un es protams klausīju.

Izpūtusi dūmus pret griestiem, viņa nāca man klāt, vienā rokā turēdama smēķi, otrā rokā viņai bija kāds cits, neliels priekšmets. Pienākusi man pavisam tuvu klāt viņa ievilka vēl vienu dūmu un izpūta to manā virzienā, es atliektu galvu skatījos uz augšu lai redzētu savu kundzi, ja nolaistu galvu, mana seja atdurtos tieši viņas kājstarpē, bet uz tādu risku es nebiju vēl gatavs. Starp pirkstiem turot cigareti Natālija satvēra manu apakšžokli, cigaretes dūmi cirtās acīs, bet tas mani tobrīd nesatrauca, jo Natālijas seja atradās pavisam, pavisam tuvu manējai, viņas otra roka tuvojās līdz es sapratu, ka tā ir lūpu krāsa, ko viņa turēja otrā rokā. Pavirši un rupji man tika uzkrāsotas lūpas, kas visu padarīja vēl pazemojošāku, es tupēju uz ceļiem gandrīz kailas sievietes priekšā, nopērts, nobijies, tērpies kleitā un sieviešu apakšveļā, pie tam vēl, ar uzkrāsotām lūpām. Tas bija ļaunākais ko varēju iedomāties, bet tai pat laikā tas sagādāja savā ziņā neaprakstāmu baudu. Vēl aiz vien turot manu zodu Natālija ieskatījās manā nožēlojamajā sejā, pagrieza manu galvu sāņus, nolaizīja visu manu vaigu un čukstēja: „Tagad tu būsi mana mauka!”, atgrūda mani un atkal devās skapja virzienā.

-„Kāp gultā un esi četrrāpus!”, pāri istabai skanēja viņas balss, pavisam mierīga un ne skaļa, bet tik spēcīga, ka šermuļi pārskrien kaulus.

Natālija atgriezās pie manis un viņa vairs nebija kaila, viņas kājstarpi aizsedz citas biksītes, ne tik skaistas, ne tik maigas, tādas es vispār nebiju redzējis dzīvē. Starp Natālijas kājās tagad karājās melns gumijas loceklis, reizes divas lielāks par manējo. Ar smaidu sejā, Natālija iezieda to ar kādu krēmu, tad pacēla to pret manu seju un teica: „Aizver acis kuce un sūkā, es gribu, lai iztēlojies, ka tas ir pasaules lielākais gardums un ka tu gribi izsūkt no tā dzīvību, liec kundzei justies labi”. Es paņēmu locekļa galviņu mutē un sāku to sūkāt. Tā bija pirmā reize mūžā kad darīju, ko tamlīdzīgu.

-„Izbaudi to! Mīli manu daiktu!”, Natālija uzbļāva man un es paņēmu to dziļāk, es turpināju sūkāt milzīgo gumijas locekli, centos to paņem nedaudz dziļāk, bet Natālijai tas nešķita gana labi un ar abām rokām, aiz matiem, satvērusi manu galvu Natālija sāka mani vadīt. Viņas loceklis gāja tik dziļi rīklē, ka tas bija nedaudz sāpīgi, acīs saraisījās asaras, bet mute pildījās siekalām. Natālija atrāva manu galvu un turot mani aiz matiem atlieca to. Es skaļi un dziļi ieelpoju un centos atgūties, bet kundzes tvēriens kļuva spēcīgāks, viņa atlieca manu galvu vēl vairāk, pavērsa pret sevi un iespļāva man sejā, ar otru roku pliķēdama ar gumijas locekli man pa vaigu.

-„Nu ko? Atpūties? Tagad es gribu, lai tu paņem tik dziļi cik vien vari, nē, pat vēl dziļāk!” un ar abām rokām turot manu galvu viņa iegrūda milzeni tik dziļi man rīklē, ka es aizrijos, es rīstījos, bet Natālija izlikās to nemanot, viņa lika man sūkāt un izlikties, ka tas ir īsts, es bezspēkā pat nepretojos, es pakļāvos, es pats sāku intensīvāk sūkāt un satvēru Natālijas dibenu.

-„Jā, iegrābies kārtīgi manā pakaļā. Ieķeries tā it kā tā būtu pēdējā reizi un neizlaid no mutes manu pimpi!” Es sāku izbaudīt šo procesu es sāku izliekties, ka laizu viņas locekli, es uzspļāvu uz tā un masēju to, Natālija labsajūtā glāstīja savu krūti un stenēja tā it kā loceklis atrastos viņas miklajā starpenē, kas suloja no tā kā vēlējās lai viņu paņem priekšā. Te pēkšņi Natālija lika man pagriezties, es jau sagaidīju tādu pavērsienu, mani praktiski vairs nekas nepārsteidza šajā vakarā. Es apgriezos un Natālija iekārtojās aiz manis, atkārtoti ieziedusi locekli viņa to slidināja gar manu pēcpusi.

-„Tu zini, ka tūlīt notiks? Es tevi izdrāzīšu, es tevi drāzīšu tā, ka tu vairs nevienu meiteni, nekad dzīvē nesauksi par mauku” To pateikdama viņa iegrūdi milzīgo daiktu mana pakaļā. To sajūtu es neaizmirsīšu nekad. Tas bija sāpīgi, es jutu kā tas ieslīd manī ar katru reizi aiz vien dziļāk un dziļāk, man likās, ka tas izdursies cauri manam vēderam. Tas tiešām sāpēja, bet es ieķēries gultas pārvalkā neizdvesu ne skaņas. Aizvērtām acīm es šūpojos līdzi Natālijas kustībām un te es atskārtu, ka sāpes un bailes kopā rada tādu kā eiforijas dzinumu, es sāku izbaudīt to, kas ar mani tai brīdī notika, es izbaudīju, ka tieku pazemots, ka tieku brutāli drāzts būdams ietērpts sieviešu drēbēs, man patika tas kā sāpēja katra melnā milža kustība. Papildus tam visam Natālija ik pa brīdim iepēra mani tas man sniedz vēl papildus sajūtas.

-„Apgriezies uz muguras, dārgais” Natālija aizelsusies teica. „Kājas turi pēc iespējas plati.” Ar smaidu sejā pamācīja mani un atkal iegrūda manī savu metamo. Sajūtas bija līdzīgas, bet sāpēja tomēr nedaudz vairāk, man šķita, ka tagad man viņš iznāks ārā pa muti. Skaļi elsdama Natālija drāza mani, milzenis slīdēja iekšā un ārā nežēlodams manu dibenu. Tad Natālija satvēra manu locekli, uzspļāva uz tā un sāka intensīvi masturbēt. Es gribēju beigt tiklīdz viņam man pieskārās, bet poza, kādā atrados, saliektās kājas un monstrs manā dibenā aizturēja orgasmu vēl uz pāris minūtēm līdz beidzot es bļaudams beidzu, es nošļācu sevi ar spermu līdz pat zodam, es ejakulēju skaļi elsojot, kamēr Natālija cieši saspiedusi manu daiktu lēnām turpināja mani izmīlēt dupsī. Es no sāpēm un baudas trīcēju, Natālija izvilka locekli pavisam un es jutu kā mana anālā atvere savelkas. Tas bija sāpīgi. Es apgūlos uz sāniem un skatījos sienā, Natālija novilka savu milzi, nometa to zemē, paņēma no virtuves galdiņa cigaretes, aizsmēķēja un apsēdās uz palodzes. Mierīgi velkot dūmu pēc dūmu viņa šūpoja kāju un vēroja te mani, te naksnīgo ielu. Es sarāvies turpināju gulēt uz sāniem, trīcēju no labsajūtas un centos savaldīt asaras. Es biju piesmiets un izvarots. Lūk, tā es jutos. Nekustīgs pavadīju tādā pozā aptuveni pus stundu, kamēr Natālija uzsmēķēja, iegāja dušā un saģērbās. Iekāpusi man blakus viņa pieliecās man pie auss, un apklājot mani ar segu iečukstēja man ausī: „Es zinu, ka tu nemeti to lapiņu, bet tavs dupsītis izskatījās tik salds…”

Tu esi pārāk nepacietīga!!!

- Iszina?
Edgars nobrinijas.
-Kas man varetu sutit iszinu?
Atgriezies kabineta vins ienema savu vietu pie galda, iebera kruze cukuru un intensivi maisot to panema rokas savu mobilo telefonu. Edgaram bija fetis uz sadam iericem, viam vienmer bija pedeja izlaiduma mobilais telefons ar nepratigam un biezi vien bezjedzigam funkcijam, bet Edgaram ta bija ka neatnemema dzives sastavdala, ka vina maza vizitkarte. Edgars atvera zinu:

-Sveiks! Kad sanaks brivs britins, piezvani man ludzu!
Linda

-Linda?
Edgars partoja.
-Kad mes pedejo reizi vispar runajam? Pus gadu atpakal?
Vins vel ar vien nespeja saprast. Linda bija skaista meitene, vinai bija briniskigs smaids, gari blondi mati, izteiksmigas kruti un burvigs apals dupsis, vina bija diezgan isa auguma un tas viss vinai piedava tadu ipasu sarmu. Lindu Edgars pazina jau sen, bet tad kad vins centas draudzibu parnest nakamaja faze Linda nereageja. Satrauktu sirdi Edgars nodzera lielu malku kafijas un kontaktu kataloga atradu Lindas telefoa numuru.
- Hallo!
Lindas patikama balss sveicinaja zvanitaju.
-Eee… Cau Linda, sanemu tavu iszinu, ko velejies?
Edgars centas slept savu milzigo interesi un teloja nedaudz vesu.
-Neko, tapat, gribeju apvaicaties, ka tev iet? Ko labu dari, dikti sen neesi satikts.
Lindas balss izklausijas tik patikama un mieriga, ka tas izkaueja Edgara maksligo vesumu.

Saruna turpinajas draudziga stila un nedaudz pat ieilga. Izklastijusi savus jaunumus, preiksu un bedas uncitus mazsvarigus faktus, Edgars ar Linfu nolema parcelt sarunu uz pusdienam. Nolicis klausuli Edgars atgazas sava kresla un smaididams skatijas griestos.

-Linda… Nevar but, ka vina man tapat vien zvnaija, kas vinai zem adas?
Edgars parcialja saruna dzirdeto meginadams izdomat, kas par lietu. Pie sakarigas atbildes vins ta ari nenonaca un nolema gaidit pusdienas. Lai gan ignums tika nomainits ar prieku un pelekais ar krasaino, laiks vilkas vel ilgak.
Pec trim mokpilnam stundam Edgars izgaja no ofisa un devas uz norunato kafejnicu. Vins pirms iziesanas minutes divdesmit pavadija pie spogula kartojot matus, ieputa krietnu devu odekalona un ar savelti meginaja notirit zobaplikumu.
Pie kafejnicas Edgars bija pirmais. Vins stalti staveja sava dzeltenaja T-krekla, zilajas dzinsas un melnajas kedas, vins bija par sevi parliecinats un smaidigs  izstaroja prieku. Pec dazam satraukuma pilnam minutem vins pamanija Lindu, vina bija terpusies isa vasariga kleitina ar lielu izgriezumu, kas atsedza vinas krutis, vijas acis aizsedza lielas saulesbrilles zela rami, bet kajas bija vasarigas ieslucenes. Vina izskatijas lieliski un paceltu galvu un plasu smaidu seja devas  preti Edgaram.

-Sveiks Edziin!
Saulainajam sveicienam sekoja Lindas buca uz lupam, kas uz bridi paralizeja Edgaru.
-Cau, Lindin! Simtu gadus neesi redzeta, ka klajas?
-Labi, viss ir lieliski, ejam ieksa, pie galda pastastisu.
Abi jauniesi iegaja kafejnica, pasutija uzkodas un uzsaka sarunu. Edgars lielijas ar darba panakumiem, savukart Linda klastija savus piedzivojumus arzemes. Nosedejusi paris stundas un iekarsusi saruna jauniesi pieversas citam temam.

-Edzin, tu esi brivs puisis cik es noprotu ja?
Laura ieintereseta jautaja.
-Prieks tevis es vienmer busu brivs puisis Lindin.
Edgars jau noprata kadi ir Lindas merki un vinu tas pilnigi apmierinaja.

Edgars ar lindu sarunaja turpinat sarunu vakra pie glazes vina un kadas filmas. Draugi atvadijas un devas katrs uz savu pusi. Edgara diena bija apgriezusies kajam gaisa. Peksni viss likas tik jauks un sualains. Pec darba dienas beigam Edgars skreja majup, lai sakartotu savu dzivokli, vins dzivoja vienistabu studiju tipa dzivokli pilsetas centra. Edgars iztirja dzivokli, sakartoja savas mantas, atvera logus, lai vedinas, ielika ledusskapi pudeli vina, sabera traucina riekstinus un konfektes, ko vins bija atvedis no pedeja komandejuma Praga un iededza meirigaku apgaismojumu atmosferai. Fona skaneja Macy Grey kompaktdisks un brizam vareja dzirdet ka ara garam aizbrauc trolejubs.
Ar pieklajigu piecu minusu kavesanos ieradas Linda. Vina bija terpusies krasaina plandosa kreklina kas peisedza vinas skaisto pecpusi, melnos legingos un pieskanotas, krasainas augstpapezu kurpes, kurs vel vairak izcela apalo dibenu., vinas mati bija izlaisti un brivi krita pari vinas pleciem, kreklia lielaja izgriezuma bija redzamas kosas krelles, kas guleja uz Lindas stingrajam krutim. Edgars bija patikami parsteigs, vins zinaja, ka Lindas bus saposusies, bet tapat vina speja vinu parsteigt. Vini sasveicinajas un sabucojas, Linda iegaja dzilak vienigaja istaba, nolika savu mazo rokassominu uz  plauktina pie Tv, nopetija Edgara dzivokliti un teica:
- Jauki esi iekartojies Edzin, sen jau te dzivo?
-Nu ne parak, nepilnu pus gadu.
Edgars satraukti atteica.
-Varbut varu piedavat glazi vina, vai varbut ko edamu? Mes varam ko pasutit. Es aizmirsu noma panemt kadu filmu. Mes varbut varam paskatities, kas man ir majas?
Kamer Edgars satraucies bera vardus straumem, Linda bija jau pienakusi vinam pavisam tuvu un pielikusi savu pirkstu vinam pie lupam klusi, bet kardinosi teica:

- Varbut tu aizversies?
Vina pasmaidija un uzlika Edgara roku uz savas pecpuses.
Edgara satraukums nemazinajas un Linda ar pirkstu braucot no Edgara lupam lidz pat nabai teica:
-Tu esi parak satraucies, tev vajag atsalbinaties, lauj man tev palidzet.
Linda lenam, saka pogat vala Edgara kreklu un peksni sajuta, ka roka uz vinas dibena savelkas, sagrabj to.
Edgara loceklis manami tika sanemis impulsu no smadzenem, ka ta bija pati pilnigaka un tvirtaka pecpuse, kuru vinam nacies apcamdit. Tas lenam, bet specigi saka pulset un pamazam piebrieda, ik reiz, kad meitenes rokas slideja arvien zemak un zemak, sakot ar vinja kaklu un peidzot ar bigshi priekshu, kura draudeja kuru katru mirkli atspragt valja.
- Edzin, es skatos, ka tev patik tas, ko tu redzi un tas ko tu juti. Tas mani priece, bet man tevi japabridina, Tu vel neko neesi redzejis draudzin.
Linda kardinosi iekoda sava apakslupa, ar vineu roku iegrabas Edgara mantiba un ar otru roku pagruzot vinu aiz pleca lika Edgaram atsesties divana. Vina krekls bija lidz pusei atpogats, atsedzot vina uztrenetas krutis un dalju vedera muskulu, vina biksuprieksa izskatijas ka parpumpets balons, kura nekam vairs nav vietas. Linda pagriezas pret vinu ar pecpusi un noliecas lidz zeme, novilka legingus, mugura atstajot roza, loti pieticiga paskata stringus, kuri tikpat labi vareja ari tur nebut. Edgara acim paveras divas apaljas, pilnigas puslodes.
-Tev tacu patik vai ne? Tu tas gribi mazais karumniek, ne ta?
Linda to sakot sagraba savu pecpusi un papleta to, tad vieglit iepileja to un ar rokam no pecpuses nobrauca lidz pat potitem vel vairak noliecoties.
- Tagad es gribu, lai Tu ar meli izlaizi manu kajstarpi ta, itka ta butu no cukura!
Edgars ratni paklausija un, ilgi nedomadams, izpildija vinas kaprizi. Vina sirds dauzijas, ka nepratiga. Edgara deguns bija pilnigi ieracies Lindas pecpuse un vinja mele veikli saudijas pa vinjas miklo kajstarp, ka vavere riteni. Tad uz mirkli apstajas un uzsaka lenu, apljveida kustibu klitora rajona. Linda bija atpieduses ar roku pret televizora skapiti un ar otru roku maseja savu kruti. Vina bija  pavilkusi krusturi uz leju laujot kruti parkaraties tam pari, vina garais kreklins bija sanemts uz augsu ta, lai ivna varetu galstit savas graciozas, skaistas krutis. Linda saka elpot skalak, briziem iekunkstoties. Edgars aktivi laizija un sucas vinas klitoru ar rokam ciesi turot vinas ciskas. Edgara seja visa bija slapja no Lindas miklas kajstarpes, kas suloja ka nepratiga. Vinas kajas triceja no labsajutas, vinja aktivi aploja ar pirkstu, gar savu krusu liniju un tad nobrauca zemaak lidz savam klitoram, ar pirkstu spieda uz G-punktu un kliedza
- Ja, stiprak, stiprak…
Edgars njema talka ari pirkstus un, ka mazs berns, kurs ticis pie saldumu tutas, aktivi baza pirkstu vijas miklaja cauruma un pec tam kari laizija savus pirkstus, ta, itka tie butu aplipushi ar vaniljas merci. Linda piecelas kajas un atbrivojas no krekla un rotaslietam. Vinai mugura vairs bija tikai augstapezu kurpes. Vina izsleja vienu kaju nedaudz uz prieksu un teica Edgaram, kas padevigi tupeja uz celiem:
-  Es gribu, lai tu skupsti manu kaju, sakot no manas kurpes lidz pat manai sarpenei un tad otru!
Linda paveleja un Edgars padevigi klausija, vins edrosi pieliecas un tad saka skupstit Lindas purngalu, potiti un lenam slideja uz augsu, ticis lidz Lindas starpenei vins velejas to noskupstit, bet sanema speju pliki pa seju.
-Es teicu kajas nevis manu vaveri!
Linda barga balsi uzblava. Tas Edgaram lika sajuties ipasi uzbudinatam, vins juta ka vina loceklis vel vairak piebriest un vins vel vairak iekaroja Lindu. Linda apsedas divana, nolaizija Edgara kaklu, specigi noskupsija vinu, izbaudot savas kajstapres sulu uz vina lupam un iegruda vina seju starp savam izplestajam kajam.
-  Tas ir tavs deserts, izbaudi to!
Linda smejot noteica un atkal iekunkstejas.
-Nac surp, apgulies!
Vina paveleja Edgaram. Vins apgulas un veroja Lindu darbiba. Vina pieliecas pie Edgara sejas specigi elpojot, noskupstija vina lupas, tad kaklu, tad nolaizija to un slideja zemak un zemak. Vina specigi, bet maigi maseja Edgara pautus, tad skatoties vinam acis noalizija vina locekli no pasas apaksas lidz pat ta galinam. Pakairinaja ta galvinu ar meli un uzsplava uz ta, laujot siekalam notecet satvera to roka un saka veikt vinemerigas kusibas uz augsu un tad atpakal lejup, vina smiadija, vina izbaudija Edgara svetlaimi, izbaudija vina karo skatienu, to ka vins veroja vinas augumu vinas krutis un pecpusi. Atkal ar meles galinu pakairinaja locekla sarto, piebrieduso galvinu un panema to dzili, dzili mute. Linda to sukaja, ka pasu gardako konfekti sava dzive un briziem to ienema tik dzili mute, ka rikle savilkas un Linda nedaudz aizrijas.  Vina sukaja tik specigi ka vinai acis saka rosities asaras un izteceja kosmetika.
- Tu jau izskaties pec nozelojamas izdaztas kuces un man tas patik.
Lindu parsteidza Edgara atlausanas un tai pat laika loti uzbudinaja. Edgars piecelas sedus, satvera Lindas matus un pievilka sev klat, atvilka vinas galvu, atsedzot kaklu un britinu nogaidijs specigi nolaizija to. Tad liecas klat lindas lupam, lai tas noskupstitu, bet apstajas, paskatijas vinai acis, kas laime mirdzeja un gaidija kas notiks talak.
- Es ar tadam letam ielenem neskupstos, es parasti ar tadam pat nerunaju!
Tai bridi, kad Edgars to pateica Linda pasmaidija un iesplava Edgaram seja.
-Ej dirst! Ja tu turpinasi muldet un neko nedarisi es gerbjos un eju majas.
Linda loti provokativi ar viltigu smaidu seja draudeja.
-Majas tu iesi tikidz es busu beidzis!
Edgars cetnas nezaudet savu statusu.
-Tad jau tas bus pavisam driz, varbut izsauksi jau taksi?
Linda smaidot noteica un atkal iekoda apakslupa. Tai bridi Edgars apgaza Lindu uz muguras un momentali iegaja linda. Specigi un bez zelastibas vins draza Lindas slapjo starpkaji kas bija nogaidijusies pec kartigam izjutam.
-Ja draz mani, paradi cik loti Tu mani gribi, paradi, ko tu vari ar mani izdarit! Es gribu sajust tavu milzigo locekli vel dzilak un vel specigak, tu to vari ?
Edgaru sie vardi uzbudinaja un vins parlika Lindas kajas sev par leciem un no apaksas satver Lindas plecus ta itka gribetu vinu kur nest. Peksns grudiens Lindai lika iekliegties, gandriz apradaties. Sada poza Edgara loceklis vina iegaja tik dzili ka vel nekad un kustibas ko Edgars veica ar gurniem vins pastiprinaja Lindu velkot sev klat aiz pleciem. Lindas pecpuse sparigi sitas pret Edgara guzam skali skanot pa visu dzivokli, Linda elsoja un sklai steneja labsajuta.
-Nu maza? Te ir labi? Tas ir tas ko Tu velejies? Tu tacu gribeji, lai tevi kads ta kartigi izdraz vai ne ?
Edgars turpinot kusteties jautaja, vins jutas gandarits, ka spej panakt meiteni sadi uzvesites, sadi stenet un lugties, tas lika vinam justies vareni. Linda ar vienu roku tureja ciesi Edgara pecpusi, bet ar otru roku kairinaja savu klitoru, laiku pa laikam nolaizot savu pirkstos vai iebazot tos mute Edgaram. Vinu sex bija tik intensivs un emocionals, ka Edgars jau gribeja beigt, vins partrauca ksutibas un piecelas kajas.
-Es gribu, lai Tu man suka, es gribu beigt tev mute.
-Kada sagadisanas, es tiesi gribej pilnu muti tavas siltas spermas.
To pateikusi Linda panema mute Edgara locekli, kas viss bija slapsh ar Lindas starpenes sulu. Tas bija patikami un Linda to izbaudija no visas sirds. Vina skatijas Edgaram acis ar savam noraudatajam zalajam acim, notecejuso kosmetiku un sartajiem vaigiem. Edgars ar vienu roku tuerja Lindas galvu regulejot tempu un dzilumu. Linda peksni atravas un nolaizija divus pirkstus un atkal pieversas loceklim, Edgars nesaprata ko vina dara, bet tas vinu neintereseja lidz bridim, kad vins sajuta ka vina pecpuse ieslid Lindas pirksts. Vins skali noelsas un izbaudija to. Linda turpinaja intensivi sukat vina locekli un ieslidinaja Egara pecpuse ari otru pirkstu. No specigajam sajutam vina locekli piepluda ar jaunu asins devu un vins beidza, Lindas mute pieslacas ar silto, biezo skidrumu, vina paleninaja tempu un maigai zida  Edgara locekli. Vins sakli steneja un vina vedera muskuli savilkas liekot vinam nedaud zpieliekties. Orgasms bija loti specigs. Linda izjuta katru spermas lasiti, kas naca no Edgara locekla. Atravusi lupas no metama, vina uzmanigi izvilka pirkstus no Edgara pecpuses un ar baudu nolaizija tos. Linda pasmaidija, piecelas kajas, maigi sanema Edagaru aiz pautiem un teica izsauc man taksi mazais, es ieiesu dusa. Edgars nesaprata, kapec pec tadam rotalam, pec tadas baudas vina ir tik vesa. Vins paklausija, izsauca taksi, sagaidija Lindu no dusas un terpies halata gandriz nemaz nerunajot pavadija vinu lidz durvim. Maza bucina uz lupam un linda papezim klaudzot devas uz taxi. Taja vakara Edgars labu laiku nosedeja nezina, vel ar vine gremdejoties kaisligajas atminas par labako sexu sava muza. Vins gribeja uzzvanit Lindai, be ttomer kaut, kas vinu attureja. Vins aizgaja gulet un no rita pamostoties ieraudzija sava telefona iszinu:

-Vakar bija jautri, bet tas nemaina faktu, ka Tu man esi parada 50 Ls.
Linda

AJ

Tumso parka celinu izgaismoja liesma, kas tikko atbrivota izslejas no vina skiltavas un atri vine apvija cigaretes galu, dzils elpas vilciens un par Kurta svaigi skutajiem vaigiem parslideja biezi tabakas dumi. Kurts nesmekeja, bet Davis gan. Kurts savos telos iejutas pilnigi un neizgaja no tiem lidz bridim, kad tas bija pavisam drosi. Pie kluba ieejas vins nometa smeki, paspieda  masiva apsarga roku un apejot rindu uzsmaidija kadai meitenei, kas staveja rinda.
- Piedod, ka nokaveju, vina ir ar man.
Vins uzsmaidijs apsargam, aplika roku ap izbrinitas meitenes pleciem un ieveda to kluba.
-Vai mes butu pazistami?
Meitene izbrinita jautaja vel ar vine nesaprotot situaciju.
-Neesam gan, bet man skiet, ka izglabjot tevi no stavesanas rinda esmu vismaz pelnijis uzzinat ka tevi sauc.
Davis smaidija izstiepies roku sveicienam.
- Elizabete.
Meitene atbildot uz sveicienu atteica, un novilka meteli. Vina bija nedaudz jaunaka par Davi, terpusies gadalaikam nepiemerota kleitina ar nepisaknotiem aksesuariem. Davis ir perfekcionists un snobs, tapat ka Kurts. Viniem si meitene neintereseja. Pirms Elizabete paspeja ko bilst Davis pieklajigi atteica:
-Jauku vakaru, es nu iesu.
Un pagriezies devas ieksa cilvekos, kas muzikas parnemti vienmerigi supojas tas ritmos.  Davis seit pazina lielako dalu cilveku, vins seit jutas ka maas un tas vinam patika, tas lika justies drosi un lava bivak rikoties. Ka katru nedelas nogali vins apstajas pie bara, paspieda barmenim roku, parmija dazus vardus un nopetija apkartni. Barmenis zinaja, ko dzer Kurts un tas gandriz viemer sakrita ar vakara tela gaumi, lai gan ir bijusi iznemumi, kad Kurta iemiesojas rupjsh alus dzerajs, vai skandinavu nekustamo ipasumu brokeris, kas dzera tikai degvinu. Panemis savu dzerienu vins nostajas ar sanu pret baru, lai varetu turpinat sarunu ar barmeni un, lai redzetu labak, kas notiek apkart.
-Ooo… Kurts, kadi cilveki, simtu gadus neesam tikusies, kur biji pazudis
Kads liela auguma jaunieties partrauca izradi, ko speleja Kurts. Tai pat bridi Davis izgaisa, jo satiktais jaunietis bija Kurta sirds persona, viens no retajiem cilvekiem uz ko Kurts tiesam palavas, vinu sauca Andrejs. Brangais puisis bija draugs, kura del varetu ari galvu nolikt un Kurts sadus cilvekus loti augstu noverteja, savukart sie dazi cilveki loti augstu noverteja Kurta atklatibu.
-Vecit mums ir dik daudz ko parrunat, klausies… A ne, paga, davai sotinus. Cik? Davaj barmen salej mums kadsu 6 sakuma.
Andrejs izvilka savu nobruzato maku, kas plisa no saburzitajam banknotem, Andrejs bija pretstats Kurtam, un nolika uz galdu sanurcitu piecdesmit latu banknoti.
Kurts zinaja, ka sis vakar iegrozisies savadak ka bija planots. Muzikai skanot un gaismam zilbinot un parnemot cilvekus Kurts ar Andreju bija iztuksojusi jau gandriz divas pudeles degvina un alkohols lika par sevi manit.
Acis radija miglainu bildi, kajas vairs neklausija un vesalais saprats bija zudis. Kaut kadas meitenes, kaut kadi kokteili un taksis…

Trauku skindona un brokastu smarza, neaprakstams sausums mute un galvassapes. Atverot acis skatam paveras bezgaumiga lustra, beisas tapetes un istaba, kas par laimi atgadina meitenes istabu. Kurta seja pavideja smaids un vins ar sapem galva piecelas sedus. Vins bija kails, drebes salocitas staveja uz rkesla pie rakstamgalda, kas bija nokramets ar visadiem meitenu niekiem un kosmetiku. Aiz loga bija redzamas daudzstavu majas un dzirdams tramvajs.
-Tatad esmu kaut kur netalu no centra.
Kurts nodomaja. Atradis savas apaksbises vins tas uzrava kajas un sekoja skanai, kas naca no virtuves. Samiedzis acis vins virtuve ieraudzija sievieti, kas terpusies zida halata, ar matiem sanemtiem cope gatavoja kafiju. Vins pielavijas tai no muguras un censoties slept savu atminas zudumu iecuksteja vinai ausi:
-Labrit!
Un pavisam viegli noskupstija vinu uz kakla. Meitene pagriezas satrukusies un nedaudz saraustita balsi atbildeja:
-Labrit, sedies ludzu.
- Vina bija skaista, tas bija vinenozimigi, bet vai vakar vina neizskatijas nedaudz jaunaka? Un vai tiesam vinai bija tumsi mati?
Kurts pratoja. Vins nopetija kartigi savu jauno draudzeni un smaidija, sads iznamuks vinam dereja.
-Vakar gan bija traka ballite, ne?
Kurts censoties salauzt klusumu ierunajas.
-Ja, laikam gan.
Velarvien satraukta atbildeja skaista majsaimniece.
-Man patik tavas kajas, labi, ka halatins ir iss, kaut gan vins varetu but ari vel isaks.
Kurts nespeja noticet tam, ko vins tikko pateica, bet nu alkohols nebija atstajis vina organismu, tapec drosme pati lauzas lauka.
- P-Paldies!
Vina nostostijas un pieversas atpakal brokastim, censoties neskatities uz izskatigo jaunieti, kas terpies baltas apaksbikses sedeja  atspiedies pret sineu, salicis kaju par kaju, centas nedaudz apslept savu piebrieduso locekli. Kurta seja videja stulbs smaidins un neliela eiforija no alkohola, kas vakarnakt tika izdzerts.

Labsajutu un smaidu no Kurta sejas nodzesa izbrins. Peksni koridori atskaneja durvju rokaturis un cik pec skanas vaeja noprast no vannasistabas virtuve ienaca vel kada jaunskundze, jaunaka un ar blondiem matiem, krietni lidzigaka tai, ko pa milgu atceras kurts no vakardienas.
-Labrit Kurt, emm… Mammu, tas ir Kurts, skatos laikam esat jau iepazinusies. Kurt ta ir mana mamma – Beate.
…