Parpratums

Piektdienas vakars, rudens apspiests prieks lauzas cauri drumajam liakam, kas pilsetas skatus padara nebaudamus, pat atbaidosus. Nopucetas kurpes rada ritmisku klabesanu sitoties pret samicitajam lapam klato parka brugi. Vins bija viens, bet vinam vairak neviena ari nevajadzeja, vinam patika ta ka ir, vinam patika ka vinu nepazina, vinam patika, ka vins vareja katru reizi but kas cits -uznemejs, arzemju turists, makslinieks vai veiksmigs vecteva mantinieks. Vins lavas plusmai un pielagojas situacijai. Nenoliedzami izskatigs, talantigs un gudrs, perfekts melis un cilveks ar sirdi.

Nevajag

Man nevajag tev pieskarties, lai tevi sajustu,
man nevajag tevi dzirdet, lai tevi uzklausitu,
man nevajag tevi redzet, lai tevi domas uzburtu…

Luzuma punkts

Ir reizes, kad saspilejums ir tik liels, ka neskatoties uz to ka tu rikotos viena no pusem luzis, tadas reizes ir jasaprot, kur no pusem tev ir dargaka.

Tase tejas

Ir pagajis laiks un vini sen nav tikusies. Lai gan jutas un emocijas no nodzisusas, tas ir ka apbertas pelniem, noslapetas. Ara ir dregns un slaps laiks, rudens mijas ar ziemu, laiks ir pretigs un nezelo nevienu. Lai vinu tiksanas butu mazak sapiga, vini nolemj spelet teatri.

- Es gribu, lai uzaicini mani uz randinu, lai mums utu tads ka pirmais randins.
Vina nedaudz satraukta balsi vinam klusi telefona skaidro.

- Ok, to mes varam, domaju, ka ta bus interesanti. Tad rit sazvanamies?
Varbut tas skaneja pietiekosi parliecinosi, bet vins bija satraucies ne pa jokam.

-Ja, gaidisu tavu zvanu, es busu majas.

Doma lidzi!

Milet drikst tikai tad, ja Tu esi parliecinats, ka to proti. Citada gadijuma sekas var but katastrofalas.

Bet tam visam nav nekadas nozimes

Bridi, kad saskaras musu lupas, Zemes ass nobidas par gradu, applust tukstosiem hektaru sauszemes, aiziet boja simtiem sugu dzivas radibas un no ierindas iziet visi pulksteni un kompasi, bet tam visam nav nekadas nozimes, jo tas tiesam ir ta verts!

Pec dusas.

Es iznaku no dusas un ieeju istaba, kur  Tu stavi ar muguru pagirezusies pret mani, tavs kailais kermenis stalts atspid spogula virsma. Tavas rokas tur uz augsu paceltus tavus slapjos, zeltainos matus, Tavs dvielis slaps gul pie taviem papeziem un istaba smarzo pec kermena losiona, kura smarza man asociejas tikai un vienigi ar Tevi. Tu sevi vero, tavas domas lidinas, kur citur un par manu klatbutni Tu nenojaut. Tavu harmonijas pilno mirkli partrauc mans atspulgs spoguli, Tu nepakusties, tikai nemanams smaids parnem tavas maigas lupas. Ta ir mana elpa, kas parskrien tavu plecu, bridi, kad manas lupas tuvojas tavam kaklam un bridi pirms tam pieskaros tavu kermeni parnem maiga zosada.